Latvijas Reitingi
Zobi: Mīti un Realitāte Mūsdienu stomatoloģijas paradokss
Saudzē zobus no mazotnes Pie stomatologa... pēc varavīksnes
Recepte zobu pastai Atspoguļojums
SAUDZĒ ZOBUS NO MAZOTNES
Veselus zobus grib visi, jo tas ir laba garastāvokļa pamats un drošība par daudzu slimību novēršanu. Statistika nepielūdzami liecina par to, ka aktīvs kariess sastopams 9 no 10 pusaudžiem vecumā no 10 līdz 12 gadiem.

Zobi ir pārklāti ar emalju, kas ir daudz blīvāka par parastu kaulu. Rievās uz zoba virsmām sakrājas mikrobi, barības atliekas, veidojas aplikums. Mikrobi ogļhidrātus pārstrādā skābē, kas noārda emalju, uz kuras veidojas balti plankumi. Notiek kalcija izskalošana no emaljas, samazinās tās noturīgums. Šaja stadijā kariess ir apturams – pietiekoši ir ierobežot ogļhidrātu lietošanu, pirmām kārtām saldumus, un uzlabot zobu tīrīšanas tehniku. Tas ļaus pārtraukt zoba defekta attīstību.

 Profilaktiskos nolūkos stomatologi rekomendē pārklāt zobu ar fluoru saturošu laku. Skābes ilgstošas iedarbības laikā, t.i., kad zobi tiek nepareizi un neregulāri tīrīti, bez ierobežojumiem tiek uzņemta salda un miltus saturoša barība, zobu emalja tiek noārdīta un izveidojas rievas. Veicot profilaktisko pārbaudi, stomatologs to ieraudzīs. Pretējā gadījumā progresējošais kariess sasniedz dentīnu – zoba pamatmasu. Par to liecina sāpes no salda un auksta. Slimība rogresē un zoba sairšana paātrinās, tā kā rievās saglabājas daudz pārtikas atlieku, kuras nav iespējams iztīrīt.

Īpaša situācija – zoba saknes kariess. Tas ir iespējams, nepareizi vai pārlieku tīrot zobus, paradontozes, nekvalitatīvu plombu vai kroņu gadījumā. Smagana iekaist, atsedz zobu. Emalja uz zoba saknes pāriet cementā, kas ir ievērojami mīkstāks par emalju. Kariess aktīvi attīstās kā zoba, cukura un mikrobu savstarpējās iedarbības rezultāts. Šīs masu zobu saslimšanas profilakse paredz to provocējošo faktoru izslēgšanu, t.i.:

1. Regulāri, ne retāk kā 2 reizes dienā tīrīt zobus, pēc katras ēdienreizes skalot muti vai lietot košļājamo gumiju. Pie tam, nevajadzētu aizmirst, ka pati “ārstniecikākā košļājamā gumija” nespēs aizstāt zobu birsti, bet arī pati gudrākā zobu pasta neaizstās pareizu zobu tīrīšnas tehniku. Kā to darīt, kādu zobu pastu lietot, ņemot vērā katra pacienta īpatnības, var uzzināt pie zobārsta vai higiēnista. Tāpat viņi sniegs konsultāciju par to, kā pareizi lietot zobu diegu, lai tīrītu zobu kontaktvirsmas, kas obligāti jādara katru dienu. 

2. Izmantot fluoru saturošus preparātus, lai paaugstinātu zobu noturīgumu pret skābēm. To īpaši svarīgi darīt grūtniecības laikā, kā arī bērniem līdz 14 gadu vecumam – zobu formēšanās laiks. Zobu stiprināšanai rekomendē lietot floru saturošas tabletes, zobu pastas, mutes skalojamos līdzekļus, zobu diegus piesūcinātus ar fluoru.

3. Pareizi lietot uzturu – barībai ir jāsatur pietiekošs daudzums kalcija. Augļu un dārzeņu lietošanas veicina zobu pašattīrīšanos, bet tajos esoša skābe mīkstina emalju, tāpēc tīrīt zobus nav ieteicams uzreiz pēc ēšanas. Skābuma līdzsvars ar siekalu pzlīdzību izlīdzinās pēc 20-30 minūtēm. Ja starp brokastīm, pusdienām un vakariņām iekost čipsus, konfektes, limonādi, ābolus, mutē saglabājas skāba vide – ideāli nosacījumi lai veicinātu kariesu. 

Daudzās valstīs kariesa profilakses nolūkos ar fluoru tiek bagātināts dzeramais ūdens. Ļoti neparasti šo problēmu risina Skandināvijas valstīs, kur priekš bērniem tiek pasludinātas “saldās dienas”. Nedēļas laika nekādu saldumu, bet svētdienās našķoties var no rīta līdz vakaram. Šāda diena tiek noslēgta ar pilnīgu mutes dobuma higiēnu. Rezultātā veseli zobi saglabājas ievērojami ilgāk.

Materiāls sagatavots sadarbojoties ar dakteri Irinu GOLUBEVU.